
Jebkurā laikā un jebkādā ekonomiskajā situācijā tauta pieprasa maizi un izklaidi. Krīzes laikā palielinās televīzijas kā „izklaides avota” loma cilvēku dzīvēs.
06.08.2009

Viens no Nacionālās radio un televīzijas padomes (turpmāk tekstā – NRTP) īstermiņa mērķiem 2009. gadā: kalpot kā publiskā foruma vietai, uzsvaru liekot nevis uz aizliegumiem, bet uz izglītību, diskusijām, kas vairotu ikviena elektroniskā medija atbildību demokrātiskā valstī.
06.08.2009

2007. gadā televīzijas reklāmas tirgus saglabājis stabilas pozīcijas. Televīzijas reklāmas apjoma pieaugums pagājušajā gadā bija 24%, bet TV reklāmas tirgus daļa bija 34,9% no visa reklāmas tirgus. Televīzija spēlē nozīmīgu lomu Latvijas iedzīvotāju dzīvē, un tāpēc tā ir ļoti efektīvs komunikācijas kanāls arī reklāmdevējiem. TV skatītāju skaits nākotnē turpinās pieaugt, un nav pamata domāt, ka citu mediju attīstība samazinās TV skatītāju auditoriju.
15.05.2008

Televīzija ir bijis un paliks lielākais medijs, jo televīzijai pieder unikāls cilvēka maņu orgānu portfelis – skaņa un attēls, kas apvienoti kustībā. Ir tikai viens BET: televīzijai ir jāmaina sava domāšana, no masu medija, oligopoliskas ētera televīzijas vides uz daudzkanālu TV vidi, kas spēj piedāvāt reklāmdevējiem tiem vajadzīgās šaurās mērķa grupas gan tradicionālās reklāmas, gan arī radošu redakcionālu risinājumu veidā.
15.05.2008

TV reklāma neapšaubāmi ir viens no efektīvākajiem komunikāciju veidiem. Jāatzīst, ka reti kura komunikāciju kampaņa var iztikt bez reklāmas televīzijā. Taču, ja reklāmas apjoma palielināšanās TV kanālos turpināsies, šī situācija var arī mainīties, jo, nesaņemot pienācīgu atdevi no investīcijām televīzijas reklāmā, reklāmdevēji var sākt pārskatīt savu komunikāciju kanālu izvēli.
11.02.2008

Diezgan bieži no cilvēkiem, kas darbojas reklāmas un mārketinga nozarē, bet vēl jo vairāk – ar šo jomu nesaistītiem ļaudīm dzirdēti diezgan atšķirīgi, bieži pat pilnīgi pretēji viedokļi par reklāmas televīzijā plusiem un mīnusiem, efektivitāti vai tieši otrādi. Izplatīts arguments par sliktu televīzijas reklāmai ir uzskats par TV reklāmas dārgumu. Vai reklāma televīzijā tiešām ir dārga, cik tā īsti maksā, kā veidojas TV reklāmas cena, kas tiek pirkts, izvietojot reklāmu televīzijā?
06.02.2008

Jaunas tehnoloģijas, strauji augošais dzīves līmenis un sīvā konkurence Latvijas tirgū arvien paplašina piedāvājumu un iedzīvotāju iespējas izvēlēties preces vai pakalpojumus jebkurā ikdienas situācijā, sākot no precēm veikalu plauktos līdz pat vakara atpūtai pie televizora. Svarīgākais jautājums šādā situācijā – kā reklāmdevējiem visefektīvāk uzrunāt un sasniegt savu pircēju? Vai pietiek izvietot klasisku reklāmas rullīti vienā lielā medijā un pēcāk izmērīt savu reklāmas investīciju atdevi?
06.02.2008

Pasaules ekonomikā ir sācies nežēlīgas konkurences laikmets, kas agrāk unikālus produktus pārvērš par ikdienišķiem un ievieš straujas pārmaiņas un ātru tehnoloģiju novecošanos. Tagad to pieņemts saukt par “jauno ekonomiku” (new economy). Pagājuši laiki, kad no veikalu plauktiem izpirka pilnīgi visu. Mūsdienu pircējs ir izlutināts un apkrauts ar reklāmas lavīnām, turklāt viņam vēl ir pieejami konkurentu piedāvājumi internetā, dažreiz pat no visas pasaules.
06.02.2008

Pēdējos gados televīzija Latvijā no masu produkta arvien izteiktāk kļūst par konkrētas mērķauditorijas mediju. Tiek veidoti arvien jauni tematiski raidījumi, kas adresēti jau konkrētiem skatītājiem ar specifiskākām interesēm dažādās nozarēs, tādējādi cenšoties uzrunāt konkrētu auditoriju, kas ir saistoši reklāmdevējam.
06.02.2008