Burbuļa vietā – reāla vērtības radīšana
Ja vien iespējams sarūgtinājums pēc nāves, Tomasa Džefersona vilšanās būtu dziļa. ASV Neatkarības deklarācijas autora slaveno izvēli – labāk avīzes bez valdības, nekā valdība bez avīzēm – tirgus neredzamā roka divsimt gadu vēlāk ir apgriezusi kājām gaisā un izmetusi miskastē kā izlasītu laikrakstu. Izdevumi mirst, redakcijas noplicinās, tāda ir krīzes aina daudzās valstīs, arī Latvijā.
07.06.2010
Aizvadītajā gadā tradicionālais reklāmas tirgus medijs – „drukātais vārds” – saglabājis savu nozīmi kopējā reklāmas tirgū. Nominālajos skaitļos reklāmas apgrozījums drukātajos medijos 2009. gadā sasniedza 13,35 milj. Ls, sasniedzot 1/4 (īpatsvaru) daļu no kopējā reklāmas apgrozījuma 52,67 milj. Ls. Protams, preses reklāmas naudas kopapjoma daļa ir piedzīvojusi ievērojamu samazinājumu, kas ir aisberga redzamā daļa.
07.06.2010
„Pastāvēs, kas pārvērtīsies...” /Rainis, „Zelta zirgs”, 1909. g./
Kaut gan brīžiem ir sajūta, ka apkārt ir diezgan daudz skeptiķu, kuri paredz drīzu drukātās preses un citu tradicionālo (ne digitālo) mediju galu, domāju tas tik drīz nepienāks. Protams, mediji atrodas nepārtrauktā attīstībā.
06.08.2009
Latvijas drukāto mediju tirgū
Pašreiz Latvijas drukāto mediju tirgū vairāk vai mazāk aktīvi darbojas vairāk kā 400 laikrakstu un žurnālu. Mūsu valsts nelielajam tirgum tas ir pārsteidzoši liels skaits. Jāņem vērā, ka Latvijā iznākošie drukātie mediji savu informāciju sniedz vai nu latviešu vai krievu valodā, ko nosaka lasītāju intereses un vajadzības pēc informācijas.
06.08.2009
Kāpēc bārus neierīkot sporta zālēs?
Reklāmu drukātajā presē joprojām izvieto, lai gan industrija kopumā pārdzīvo vienu no sarežģītākajiem laikiem. Saražot tirgum vajadzīgu produktu ir māksla, bet daudz lielāks kosmoss Latvijas apstākļos ir preci nogādāt līdz pircējam.
19.05.2008
Preses tirgus evolūcija un revolūcija
Nespekulējot ar virspusējiem mediju auditoriju un reklāmas tirgus skaitļiem, faktiem un prognozēm, šobrīd būtiskāk ir akcentēt aktuālākās preses tirgus tendences, kas ietekmē un ietekmēs auditoriju un reklāmas investīcijas. Nemainīgā aktualitāte mediju tirgū – AUDITORIJAS SEGMENTĀCIJA, arī laikrakstos un to pielikumos, un, vēl manāmāk, Latvijas žurnālu tirgū.
15.05.2008
Attiecības ir svarīgas
Sen pagājis tas laiks, kad varēja domāt tikai par produktu ražošanu un pārdošanu. Pat ja produkts būs ideāls, eleganti iepakots un izvietots visās redzamākajās vietās, klientu tas neuzrunās. Kāpēc? Jo uzrunāšanai vajadzīga attieksme. Tāpat kā vajadzīga drosme šo sarunu uzsākt, ideja, par ko runāt, un galvenais – sapratne, kā šo sarunu pabeigt tā, lai būtu iespēja pēc laika atsākt.
15.02.2008
Labā ziņa: Latvijas preses tirgū reklāma joprojām tiek izvietota
Labā ziņa: Latvijas preses tirgū reklāma joprojām tiek izvietota. Cita ziņa: kur svaru zālē atrast hanteles? Reklāmas ļaudīm moderno tehnoloģiju laikmetā darba netrūkst, lai gan pagaidām vēl nerodas skaidrs priekšstats, vai mūsu vizuālās komunikācijas meistari ir pratuši apzināt jauno iespēju priekšrocības. Internetu jau sāk saukt par mediju, lai gan likumi šim omulīgajam zvēram Latvijā nav rakstīti.
11.02.2008
Prese
Rietumu mediji attīstījās kā 18. gadsimta liberālās domāšanas tradīcijas turpinājums. Liberālie domātāji aizstāvēja viedokli, ka viena no cilvēka pamata tiesībām ir tiesības uz izteiksmes brīvību. Presi vienmēr ir uzskatījuši par ceturto varu, kas papildināja Monteskjē varas dalījumu likumdošanas, izpildu un tiesu varā. Preses brīvība kā izteiksmes brīvības turpinājums kļuva par neatņemamu sabiedrības līguma daļu, kas noteica varas un pilsoņu tiesības un pienākumus.
07.02.2008
Kas jauns Latvijā?
Preses tirgus visā pasaulē atrodas jaunā savas attīstības fāzē un tas tieši atspoguļojas Latvijas drukāto plašsaziņas līdzekļu tirgū. Izmaiņas vai impulsu attīstībai radīja konkurences opozīcijas izstrāde elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp Internetam.
07.02.2008
Kāpēc lasa laikrakstus?
Katra medija un jo īpaši kvalitatīvās dienas preses galvenais uzdevums ir izveidot noturīgu, ilgtermiņa komunikāciju (interaktīvu saprašanos) ar lasītājiem. Komunikācija (saprašanās) būs iespējama tikai tad, ja tās dalībnieki veidos īpašu komunikācijas (saprašanās) kopību, kas nozīmēs – starp mediju un tā patērētāju būs izveidojies konsenss (abu pušu piekrišana) par to, kas ir patiesība.
06.02.2008
