
Pirms pāris gadiem mārketinga vidē populārākais/biežāk lietotais vārds bija consumer insights (izpratne par patērētāju). Šobrīd tāds ir inovācija. Inovācija ir modīgs trends, inovācija ir vīzija, inovācija ir gaisma tuneļa galā un visu nelaimju atrisinājums. Inovācijas ir arī terminators. Radikālas inovācijas izmaina tirgus struktūru, nojauc kategoriju robežas un rada jaunu kultūru.
07.06.2010

Esošā ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan pasaulē pēdējā gada laikā ir būtiski ietekmējusi ikvienu tautsaimniecības nozari. Šobrīd uzņēmumi sīki un smalki analizē izdevumus un pievērš padziļinātu uzmanību savas darbības efektivitātes un produktivitātes palielināšanas iespējām. Šīs tendences, protams, ir ienākušas arī pētījumu nozarē.
07.06.2010

Vairāku smadzeņu darbības pētījumu rezultāti atklāj, ka aptuveni 95% lēmumu tiek pieņemti neapzināti – t. i., varam teikt pat automātiski, lēmumu pieņēmējiem pašiem neapzinoties, ko viņi ir izdarījuši. Šis fakts attiecas gan uz patērētājiem, gan uz mārketingā un reklāmā strādājošajiem.
07.06.2010

Pasaule nemitīgi mainās. Brīžiem izmaiņas notiek ātrāk, brīžiem lēnāk, taču kopumā pats mainības fakts ir viena no nedaudzām pilnīgi droši zināmajām lietām. Līdzās ar pasauli mainās arī Latvija, mainās tās iedzīvotāji, mainās to vērtīborientācijas un patēriņa paradumi. Tāpēc uzmanībai piedāvāju trīs tendences, kas būs aktuālas tuvāko 5 – 10 gadu laikā, un kuras līdz ar to var būt noderīgas gan plānojot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, gan domājot par reklāmas kampaņu izstrādi.
07.06.2010

Kas ir spēcīgs produkts? Tas ir produkts, kas neapšaubāmi ir pārāks par citiem līdzīgiem produktiem vai arī produkts, kura pārdošanas apjomi atbilst vai vairāk nekā atbilst gaidītajai izaugsmei. Vai varat droši apgalvot, ka jūsu produkts ir labākais un ka tas arī turpmāk būs labākais, vai vismaz spēs piesaistīt nepieciešamo pircēju skaitu?
06.08.2009

Ekonomikas vēsture ir piedzīvojusi vairākas ekonomikas pagrimuma fāzes, un katra no tām ir bijusi atšķirīga. Tāpat, kā atkopšanās periodi un gūtās mācības. Tomēr ir nemainīga līdzība visās krīzēs – patērētāji maina prioritātes un samazina tēriņus, ražotāji samazina izmaksas, cenas un atliek investīcijas. Šādos laikos svarīgākais ir laicīgi saprast patērētāju mainīgās vajadzības un pielāgot tām produktus, vēstījumu ziņu un noskaņu. Pirmā un svarīgākā reakcija būtu atrast un saprast jaunos patērēt
06.08.2009

Mainoties apstākļiem, mēs pārskatām arī pieņēmumus par to, kas kādreiz ir bijis neapšaubāms. Šajā rakstā pievērsīšos reklāmdevēju investīcijām medijos, iztirzājot jautājumus – vai tiek sekots līdzi to atdevei un kādi instrumenti ir pieejami?
06.08.2009

Pētījumu industrija ir dinamiska nozare, kas parasti attīstās vienlaicīgi vai ātrāk nekā globālā ekonomika. Saskaņā ar ESOMAR (Eiropas Sabiedriskās domas un mārketinga pētījumu biedrība) datiem, 2008. gada pirmajā pusē pētījumu aģentūras galvenokārt ziņoja par izaugsmi, tomēr globālo makroekonomikas faktoru ietekmē 2008. gada otrajā pusē šī tendence ieguva piezemētāku virzienu.
06.08.2009

no reklāmas un digitālās komunikācijas stratēģiskās plānošanas skatu punkta: no pētnieces skatu punkta:
06.08.2009

Laikā, kad ekonomikā valda recesija, uzņēmējiem ir šķietami daudz argumentu, kāpēc vajadzētu ietaupīt arī uz dažāda veida mārketinga pētījumu veikšanu. Recesija piespiež uzņēmumus ļoti kritiski izsvērt, kādu vērtību tie iegūst no katra iztērētā lata, un, lai gan mārketinga pētījumi parasti sniedz ļoti interesantu informāciju, dažkārt ir grūti skaidri saprast, kādu konkrētu ieguvumu naudas izteiksmē dod katrs atsevišķais pētījums.
06.08.2009

Jau ilgāku laiku pētnieku aprindās norisinās debates par interneta vidē veikto aptauju pielietojamību dažāda rakstura pētniecībā, par iegūto datu kvalitāti un nepieciešamajiem kvalitātes standartiem. Lai gan jau kopš šīs desmitgades sākuma internets līdztekus tiešajām un telefonintervijām ir kļuvis par vienu no aptauju veikšanas iespējām, tomēr šim veidam ir savas nianses, un Latvijas situācijā to nepārzināšana vai ignorēšana var ļoti kritiski ietekmēt iegūto datu kvalitāti.
19.05.2008

Kvalitatīvo pētījumu centrā ir cilvēka pieredze – zināšanas, motivācija, attieksmes, uzvedība un viedoklis. Mainoties cilvēka ikdienas paradumiem un sociālajai realitātei, interneta loma tirgus pētījumu veikšanā arvien vairāk nostiprinās. Ikdienas interneta lietotāju skaits Latvijā pieaug, līdz ar to internetu var izmantot ne tikai kā pētījumu objektu, bet arī kā kanālu. Līdz ar to ir pienācis laiks runāt par online kvalitatīvo pētījumu metodoloģijas attīstību un perspektīvu.
15.05.2008

Laikā un telpā, kur zīmoliem paliek “par šauru”, kur strauji mainās cilvēku dzīves stils un vērtības, tehnoloģijas un kultūras ikonas, ir arvien grūtāk būt pirmajam, otrajam, trešajam, būt pamanāmam un pieprasītam. Cerības šodienas situācijā saistās ar inovācijām un inovatīviem risinājumiem. Uz jautājumu – kur meklēt inovācijas, atbild viena no jaunākajām un pēdējā laikā “karstākajām” kvalitatīvo pētījumu metodēm – etnogrāfija.
15.05.2008

Šķietami triviāls jautājums, ar kuru var iedzīt stūrī rūdītu reklāmas nozares profesionāli. Iesācējam atbilde būs skaidra – par cik to var nopirkt, tik arī maksā. Pieredzējis reklāmists ievilks elpu pirms atbildēs, jo cena tiešām var būt dažāda – vienā gadījumā ir prasīti daži desmiti tūkstoši, kur ieguvums ir mērāms simtos tūkstošu, citos – daži tūkstoši, kur ieguvumus ir daži desmiti latu.
15.05.2008

Pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka Latvijas lielie zīmolu turētāji arvien racionālāk pievēršas savu zīmolu snieguma efektivitātes izpētei – tiek apsvērtas iespējas apvienot vairākus novērtējuma pētījumus vienā (piemēram, apvienojot zīmola tēla izpēti ar reklāmas pamanāmības pētījumu), kā arī līdz minimumam samazināt iespēju, ka viena un tā paša parametra novērtēšanai (piemēram, klientu apmierinātības noteikšanai) tiek veikti vairāki savstarpēji nesalīdzināmi pētījumi.
15.05.2008

Vai pārdevējs joprojām zina, ko vēlas patērētājs? Postmodernā patērētāja uzskati var un mēdz būt pretrunīgi. Šodienas patērētājs ir prasīgs, novērtē autentiskumu un oriģinalitāti, ir lieliski informēts, cinisks individuālists, kurš rīkojas „savā stilā“, zina laika vērtību, ir sociāli atbildīgs, zinātkārs un atbalsta novatoriskas idejas. Mārketinga un reklāmas jomā viņš ir tikpat zinošs kā reklamētājs...
27.02.2008

Ko atbildēt klientam, kurš reklāmas stratēģijas apspriešanā, filozofiski prāto: „...es zinu, ka puse mana reklāmas budžeta ir velti iztērēta, .... ja tik es zinātu, kura puse,” vai arī ļoti tieši jums pajautā: „Kur paliek mana nauda (budžets)?” Parasti mūsu, mārketinga speciālistu, rīcībā ir tirgus daļas radītāji kā arguments, kas objektīvi un vēl kādu laiku varētu kalpot kā mūsu darbības uzticamības kredīts.
11.02.2008

Būt informācijas degpunktā ir izdevīgi visos laikos. Tomēr modernais informatīvais laikmets uzstāda jaunas prasības darbā ar informāciju.
07.02.2008

Viens no plašāk izmantotajiem pētījumu veidiem, tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā ir dažāda veida aptaujas. Aptauju pievilcība slēpjas faktā, ka, lai iegūtu priekšstatu par lielāka cilvēku kopuma domām, darbiem vai paradumiem, mums pietiek aptaujāt tikai nelielu šo cilvēku kopuma daļu.
07.02.2008

Mēs ikdienā pieņemam daudz un dažādus lēmumus. Strādāt ilgāk, iet mājās. Pirkt šo produktu vai to. Dzert melno tēju vai zaļo. Mārketingā strādājošajiem ikdienas lēmumi darba laikā ir citi. Pacelt cenu vai atstāt iepriekšējā līmenī? Kā sadalīt kampaņas budžetu – vairāk naudas atvēlēt radošajai izstrādei vai izvietojumam medijos? Kur vairāk izvietot – radio vai TV, republikas vai reģionālās nozīmes presē? Kuru radošās reklāmas koncepciju izvēlēties?
07.02.2008

Ir stāsts par sešiem aklajiem, kuri vēlējās atklāt, kas ir zilonis. Katrs no viņiem aptaustīja kādu ziloņa daļu un izdarīja secinājumus par to. Tādējādi viņi ieguva stabu (kas ir kāja), zobenu (kas ir ilknis), šļūteni (kas ir snuķis), virvi (kas ir aste), karogu (kas ir ausis) un sienu (kas ir sāns).
06.02.2008

Pozicionēšana (pēc Dž. Trauta) nozīmē savas organizācijas, preces vai pakalpojuma skaidru nošķiršanu no konkurentiem klientu prātā. Kompānijas pastāvīgi cīnās par vietu klientu prātā.
06.02.2008

Digitālā revolūcija, globalizācija un iestāšanās Eiropas Savienībā nepārprotami un neizbēgami ir ietekmējusi un ietekmē mūsu biznesa vidi. Ir kļuvis daudz sarežģītāk apvienot sekmīgu uzņēmuma vadību un nemitīgu, padziļinātu tirgus un nozares monitoringu, paredzot iespējamos attīstības modeļus un veicot sava uzņēmuma stratēģisko plānu izstrādi nākotnes attīstībai, kapitālu un investīciju piesaisti, restrukturizāciju utt.
06.02.2008

Mēs dzīvojam dinamiskā laikā – pieaug šķirto laulību skaits, cilvēki arvien biežāk maina partnerus, ar ko dzīvo kopā, darbus un uzņēmumus, kur strādā. Ir pieejamas arvien daudzveidīgākas preces un pakalpojumi – viena maizes veida vietā ir vairāki desmiti paveidu, vienas bankas vietā ir vismaz septiņas nopietnas alternatīvas.
06.02.2008

Radio un televīzija ir nonākusi attīstības stadijā, ko sauc par digitālo ēru. Strauja tehnoloģiju attīstība vēl joprojām ir vērojama televīzijā. Tā kā lielākajās Eiropas valstīs TV pārraižu ierakstīšana PVR (Personal Video Recorder) ir kļuvusi par pašsaprotamu parādību, lielākā daļa maksas TV operatoru skatīšanos ar nobīdi laikā sāk uzskatīt par nozīmīgu pieauguma faktoru vidējos ieņēmumos uz vienu lietotāju (ARPU, Average Revenue Per User).
06.02.2008

Pārfrāzējot zīmolu pozicionēšanas guru Džeka Trauta izteikumu „Atšķiries vai mirsti!”, reklāmu līmenī mēs varētu teikt „Tiec pamanīts vai mirsti!”. Bet vai vienmēr tās pamanītākās un varbūt pat ažiotāžu izsaukušās reklāmas ar milzīgiem ieguldījumiem mediju izvietošanā ir tieši tās reklāmas, kuras mēs, reklāmas, marketinga un mediju cilvēki, dēvējam par efektīvām reklāmām?
06.02.2008

Vai mūsu uzņēmuma piedāvāto preču un sniegto pakalpojumu reklāma ir patiesi iedarbīga? Vai tā sasniedz pietiekami lielu potenciālo patērētāju vai klientu auditoriju?
06.02.2008